*DARBA PROCESA PLĀNOŠANA
Darba devējam darbinieks ir jāinformē par visiem riska faktoriem un to novēršanas vai samazināšanas iespējām darba vietā, kā arī jāļauj pašam darbiniekam piedalīties darba vietas iekārtošanā un darba laika organizēšanā.
Darba process jāplāno tā, lai mainītos veicamā darba raksturs, piemēram, sēdošu darbu ieteicams pēc kāda laika nomainīt ar darbu stāvus vai darbu, kas prasa fizisku piepūli.
Ja dažādu apstākļu dēļ šāda veida darba organizācija nav iespējama (piemēram, intensīva datu ievadīšana, datu nolasīšana no ekrāna u.tml.), nepieciešams ievērot regulārus pārtraukumus, kas ieskaitāmi darba laikā.
*PĀRTRAUKUMU VEIDS UN LAIKS
Nav ieteicams strādāt ar datoru bez pārtraukuma ilgāk par 2 stundām. Īsi, regulāri pārtraukumi ir daudz efektīvāki nekā gari un neregulāri pārtraukumi. Ieteicams ik pēc 1 stundas pārtraukt darbu uz 5-10 minūtēm vai ik pēc 2 stundām - uz 15 minūtēm. Pārtraukumu laikā nav ieteicams atrasties pie monitora. Ja darbs saistīts ar datu nolasīšanu no ekrāna, tad darba pārtraukumos jāizvairās no redzes piepūles. Savukārt, ja darbs saistīts ar intensīvu datu ievadīšanu, tad pārtraukumā jāizvairās no līdzīga rakstura kustībām roku un plaukstu locītavās. Pārtraukumu laikā ieteicami dažādi vingrojumi.
Kā atgādinātāju par pārtraukumu veikšanu var izmantot ergonomisko programmatūru Workrave. Tā ir programma, kas palīdz izvairīties no Atkārtotām sastiepuma traumām (RSI). Programma ik pēc noteikta laika brīdinās jūs par nepieciešamību veikt mikropauzes un atpūtas pauzes. Programma darbojas uz GNU/Linux un Microsoft Windows.
Noklausies interviju ar Dr. Marku Hamiltonu (Associate Professor of Biomedical Sciences for the University of Missouri-Columbia) par kustību nepieciešamību ikdienā.
*OBLIGĀTĀS VESELĪBAS PĀRBAUDES
Darba devējam reizi trijos gados (vai biežāk) jānosūta darbinieks redzes pārbaudei pie acu ārsta (oftalmologa). (Atbilstoši MK noteikumu Nr. 219 (10.03.2009.) „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” pielikuma Nr. 1 4.11. punktam „Darbs ar datoru (darbs ar displejiem un darbstacijām)”.
Papildus tam veselības pārbaudes ir jāveic arī gadījumos, ja nodarbinātais sūdzas par redzes traucējumiem, kurus varētu būt izraisījis darbs ar displeju.
*VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS DARBA VIETAI
Ja darba vietā ar datoru strādā vairāki darbinieki, tad jābūt iespējai to pielāgot katram darbiniekam individuāli.
(Pielāgojama darba vieta)
Darba vietai ir jābūt pietiekami lielai, lai darbinieks varētu ērti strādāt un viegli mainīt darba pozu. Ieteicamā darba telpas platība vienam darbiniekam ir vismaz 4,8 m2.
Iekārtojot darba vietu, uzmanība jāpievērš telpas sienu, darba virsmu un iekārtu krāsojumam. Ieteicams izvēlēties matētu krāsu gaišos toņos, jo tā nerada atspīdumus uz ekrāna.
Darba vietā esošo iekārtu izdalītais siltums nedrīkst radīt diskomfortu datora lietotājiem.
Darba telpā ieteicamā gaisa temperatūra: aukstajā gadalaikā 22° C ± 2°, siltajā gadalaikā 24,5° C ± 1,5°.
Ieteicamais gaisa relatīvais mitrums: no 30 līdz 70%.
Ja telpā jāizvieto vairāk par vienu datoru, ieteicams:
- novietot displejus ar mugurējām virsmām vienu pret otru;
- lai attālums no viena displeja mugurējās virsmas līdz otra displeja ekrānam būtu lielāks par 2,0 m;
- lai attālums starp blakus esošo displeja sānu virsmām būtu lielāks par 1,2 m.
Darba vietā ieteicams displeju novietot tieši pret nodarbināto, tā novēršot nevajadzīgās galvu un acu kustības un atrašanos piespiedu pozā.*APGAISMOJUMS
Izvēloties darba telpas apgaismojumu, jāņem vērā darba uzdevums (lasīšana no ekrāna, drukātu tekstu lasīšana, teksta ievadīšana u.tml.) un nodarbinātā individuālās redzes īpatnības.
Gaismas avotiem jāatrodas ārpus nodarbinātā tiešā redzeslauka. Lai pietiekami apgaismotu darbalauku (izmantojamos materiālus, tastatūru u.tml.), jāizmanto lampas ar regulējamu staru kūļa virzienu.
Gaisma nedrīkst spīdēt tieši monitorā vai nodarbinātā acīs. Luminiscences lampas ir jānosedz ar gaismas izkliedētājiem (difuzoriem).
*DATORA NOVIETOJUMS
Darba vietu jāiekārto tā, lai gaismas stari no logiem nenonāk tieši uz displeja ekrānā. Ekrāna virsmai jāatrodas perpendikulāri logam. Vēlams, lai telpas logi būtu vērsti uz ziemeļiem.*ATSPĪDUMI
Atspīdumi apžilbina datora lietotāju, traucējot attēla saskatīšanu uz ekrāna. Rezultātā pie aug redzes sasprindzinājums, kas var izraisīt redzes traucējumus. Iekārtojot darba vietu, nepieciešams maksimāli samazināt atspīdumus uz ekrāna, kuri var rasties no logiem, lampām, sienām, šķērssienām, griestiem, grīdas, biroja ierīcēm un piederumiem, nodarbināto apģērba, mēbelēm utt. Atspīdumi visbiežāk rodas tad, ja displeji ir novietoti nepareizi, piemēram, ekrāns pret ekrānu vai ekrāns pret logu.
Atspīdumus uz ekrāna iespējams novērst šādi:
− aprīkojot logus ar žalūzijām vai aizkariem;
− pareizi izvietojot vispārējos un vietējos gaismas ķermeņus;
− noregulējot ekrāna stāvokli;
− izvēloties matētas darba virsmas. *TROKSNIS
Ja biroja iekārtas un aprīkojums rada troksni, kas traucē darbu, jāveic to savlaicīga tehniskā apkope vai arī tie jāpārvieto uz citu telpu.
*ELEKTROMAGNĒTISKAIS UN ELEKTROSTATISKAIS LAUKS
Ap dažāda veida elektriskajām ierīcēm, arī biroja tehniku, veidojas elektromagnētiskais un elektrostatiskais lauks. Birojā lielākais elektromagnētiskā lauka radītājs ir monitors. Šī lauka intensitāte ir neliela, tā samazinās, pieaugot attālumam. Elektromagnētiskā lauka kaitīgo ietekmi uz veselību var novērst, ja darba vieta pie datora tiek pareizi iekārtota.
Elektrostatiskais lauks veicina putekļu uzkrāšanos uz monitora un tā tuvumā, tāpēc samazinās attēla kvalitāte. Elektrostatisko lauku var samazināt, regulāri tīrot ekrānu (ieteicams ar antistatiskiem šķīdumiem), vēdinot un uzkopjot telpas (mitrā uzkopšana). Svarīgi ir pareizi izvēlēties telpu apdares un darba apģērba materiālus, kas paši par sevi var būt elektrostatiskā lauka avoti. Tāpēc ieteicams izvēlēties dabiskos materiālus. *Darba krēsls
Krēslam ir jānodrošina ērta darba poza, tas nedrīkst ierobežot darbinieka kustības. Krēslam ir jābūt stabilam, viegli grozāmam ap savu asi (ieteicams uz 5 riteņiem). Jāizvēlas tāds darba krēsls, kam var regulēt sēdekļa un atzveltnes augstumu, sēdekļa dziļumu un slīpumu. Atzveltnei un sēdeklim ir jābūt polsterētiem un pārklātiem ar neslidenu, neelektrizējošu un gaisa caurlaidīgu materiālu.*Krēsla atzveltne
Krēsla atzveltnei jābalsta mugura vismaz jostas un krustu rajonā, tai jāatbilst muguras formai. Atzveltnei jābalsta mugura visā tās garumā atbilstoši mugurkaula dabiskajiem izliekumiem. Optimālā variantā darba krēsla atzveltnei jānodrošina muguras atbalsts pat tad, ja nodarbinātais maina ķermeņa pozu, piemēram, noliecas uz priekšu vai atliecas atpakaļ.
*Sēdekļa augstums
Pareiza krēsla sēdekļa augstuma izvēle ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu ērtu darba pozu. Ja darba krēsls ir par augstu, tā sēdeklis var nospiest augšstilba virspusējos asinsvadus. Ja darba krēsls ir par zemu, rodas ķermeņa piespiedu darba poza: leņķis elkoņa un ceļu locītavā ir mazāks par 90°, plecu josla pacelta uz augšu, galva atliekta, jo monitors atrodas augstāk attiecībā par acu līmeni.
Piemērots sēdekļa augstums ir šāds: sēdekļa priekšējā mala ir paceles bedres līmenī, leņķis ceļa locītavā ir lielāks par 90°
(Leņķim ceļa locītavā jābūt lielākam par 90°)
*Sēdekļa dziļums
Sēdekļa dziļumam ir jābūt mazākam par attālumu no gūžas locītavas līdz ceļa locītavai, bet attālumam no sēdekļa priekšējās malas līdz apakšstilbu mugurējai virsmai ceļa locītavas līmenī jāatbilst nodarbinātā plaukstas platumam. Lai sēžot nenospiestu kāju virspusējos asinsvadus, ieteicami krēsli ar noapaļotu sēdekļa priekšējo malu.
*Kāju paliktņi
Ja darba virsma ir augstāka par optimālo un nav regulējama, tai jāpiemēro krēsla augstums. Ja nodarbinātā pēdas nebalstās stabili pret grīdu, tad jāizmanto kāju paliktņi ar regulējamu augstumu (0-150 mm) un slīpumu (0-20°). Kāju paliktņa virsmai jābūt pietiekami lielai un ērtai, pārklātai ar neslidenu materiālu.
*Roku balsti
Ieteicams izvēlēties krēslus ar roku balstiem. Vispiemērotākie ir roku balsti ar regulējamu augstumu un attālumu starp balstiem, lai tos varētu pielāgot katram darbiniekam individuāli un atbilstoši veicamajam darbam. Ja roku balsti traucē, tos var noņemt.
*Darba galds un darba virsma
Darba galda virsmai jābūt maz atstarojošai un pietiekami lielai, lai uz tās varētu ērti izvietot datoru un darbam nepieciešamās iekārtas, piederumus, dokumentus utt. Galda minimālie izmēri: 1200 x 800 mm, optimālie: 1600 x 1000 mm.
Lai samazinātu roku muskuļu slodzi, uz darba galda jāparedz vieta, kur atbalstīt plaukstas un apakšdelmus. Galda malām un stūriem jābūt noapaļo tiem, lai neradītu traumas un neērtības.
Tastatūru novieto atbilstoši nodarbinātā elkoņa līmenim (roka elkoņa locītavā saliekta 900 leņķī); plecu josla nedrīkst būt pacelta uz augšu. 
(Elkoņa locītava 900 leņķī)
Ieteicams izmantot galdu ar regulējamu augstumu, lai to varētu pielāgot darbam stāvus un sēdus. Priekšrocība dodama galdiem, kuriem ir atsevišķa regulējama virsma tastatūrai un pelei un atsevišķa - monitoram. Ja galda virsmas augstums nav regulējams, tas nedrīkst būt mazāks par 720 mm. Šāda darba vieta jāaprīko ar regulējamu krēslu un kāju paliktni.
*Telpa zem darba galda virsmas
Iekārtojot darba vietu, jāatceras, ka zem darba galda virsmas jāatstāj pietiekami liela brīva telpa, lai nodarbinātais varētu viegli mainīt darba pozu, piecelties un apsēsties. Telpai zem darba galda virsmas ieteicami šādi parametri:
− dziļums - vismaz 70 cm; ja telpa zem darba virsmas ir slīpa, tad vismaz
50 cm sēdoša nodarbinātā ceļu līmenī un 70 cm pēdu līmenī;
50 cm sēdoša nodarbinātā ceļu līmenī un 70 cm pēdu līmenī;
− platums - vismaz 50 cm;
− augstums - vismaz 60 cm.
*Dokumentu turētājs
Dokumentu turētājam jābūt stabilam un ērti regulējamam, lai samazinātu liekas acu un galvas kustības; tas jānovieto tieši ekrānam blakus.
*Displeja novietojums
Displejam jābūt viegli pagriežamam un noliecamam, lai ērti varētu noregulēt attālumu un skata leņķi no nodarbinātā acīm līdz ekrānam. Optimālais attālums no acīm līdz displejam ir 60 cm ± 15 cm.
Monitora augšējai malai jāatrodas acu augstumā vai nedaudz zemāk, skata leņķim jābūt 350 lielam.
(Monitora augšējā mala acu augstumā)
(Galvas pozīcija: pa kreisi - nepareizi, pa labi - pareizi)
Ja galva tiek turēta ārpus neitrālās pozas (piemēram,
zods uz priekšu, lai koncentrētos uz mazā ekrāna attēla vai zoda izgāšana, lai
izvairītos no ekrāna atspīdumiem), mugurkaulam slodze palielinās par 10 reizēm
par katru collu no centra.
Optimālais neitrālās pozas stāvoklis ir 4° uz priekšu
un maksimālais neitrālais pozas galvas stāvoklis ir 20° uz priekšu. Atliecot
galvu mazliet atpakaļ par 4° grādiem (sasniedzot 0° grādu leņķi), galva vel atrodas
neitrāla diapazonā, tomēr tas nav ieteicams.
Optimāls skata punkts:
Nepareizs skata
punkts:
Risinājums portatīvo
datoru lietotājiem:
*Tastatūra
Tastatūras
izmēriem un formai jābūt tādai, kas ļauj strādāt ātri un efektīvi. Tastatūrai
jābūt viegli pārvietojamai pa darba virsmu un stabilai lietošanas laikā,
kabelim pietiekami lokanam un garam, lai tastatūru varētu novietot vajadzīgajā
attālumā no displeja ekrāna. Tastatūras korpusam nedrīkst būt asas šķautnes un
stūri. Simboliem uz tastatūras taustiņiem ir jābūt kontrastainiem un labi
salasāmiem.
Tastatūru
ieteicams novietot apmēram 45-75 cm attālumā no lietotāja acīm.
Tastatūras priekšā nepieciešama vismaz 10 cm plata brīva vieta, kur var
novietot un atpūtināt plaukstas.
(Plaukstas paliktnis)
Ieteicamais tastatūras slīpuma leņķis attiecībā
pret horizontālo virsmu ir robežās no 0 līdz 25°.
(Darbā ar tastatūru plaukstas locītavai jābūt vienā līnijā ar plaukstu (plaukstas locītava nedrīkst būt izvirzīta uz augšu vai uz leju))
*Pele
Peles kabelim ir jābūt pietiekami garam un lokanam, lai manipulācijas ar
peli varētu izdarīt brīvi un ērti. Pelei nepieciešama noteikta darba virsma,
ieteicams izmantot paliktni. To novieto pēc iespējas tuvāk tastatūrai, lai
izvairītos no piespiedu darba pozas roku locītavām. Kreiļiem nepieciešams
pielāgot peli, izmantojot programmējamās pogas.
Informācijas avoti:
